Magnēts Maku ezera krastā.

Bilde izsaka pārāk daudz :D

Vakar bija kārtējā ceturtdiena, kad smuki iepakojos, lai dotos mežā gudri lūrot kartē, kompasā un uz apkārtējo dabu. Vizbulītes neredzēju, starp citu!

Bet nu visu pēc kārtas.

Tā kā mans mazais, zaļais velo pēc svētdienas lietusgāzēm pirmdien atteicās no aizmugurējām bremzēm, biju jau atvērusi Rīgas Satiksmes mājaslapu, lai izfiltrētu, kā nonākt līdz man vajadzīgajam mežam. protams, neko gudru es tur vēl nebiju izštukojusi. Paldies Ainaram un Ilzei, kas draudzīgi piešķīra man savu velo (vienu no) un tā, ceturdienas pusdienlaikā biju tikusi pie velo, kuram ir arī bremzes.

Pirmais maršruts-Rīgas centrs -> Mārupe. ŠAUSMAS! It kā tikai +/- 8km, bet tāds pretvējš un smilšu vētra, ka ierastās pusstundas vietā mocījos 50min… Šoks!

Otrais maršruts- Mārupe -> Rīgas centrs. Te nu gāja labāk. Kādas 10min labāk, kas arī ir visnotaļ čābīgs rezultāts, bet nu, ok…Pieņemu…

Centrā bija sarunāts “randiņš” ar Sandi, lai kopīgi riteņotu vājprātīgāko braucienu manā mūžā. Pieripinos norunātajā vietā, lasu uzrakstu uz puķupoda un šeku reku, šis ar jau klāt. Tā kā es esmu salīdzinoši bailīgs riteņbraucējs, tad tie pāris posmi pa Brīvības ielas braucamo daļu man lika pārdomāt visu dzīvi. Tālāk sarunāts vēl viens “randiņš” ar Pēteri. Nu, ja sarunāts, tad sarunāts… Sagaidam un esam gatavi startēt uz Brekšiem, kas ir kaut kur, kur es pat neprotu izstāstīt.

Secinājums.. Pēteris ir traks!!! Viņš brauc 2x ātrāk par mani… Rezultātā…

Trešais maršruts- Rīgas centrs -> Brekši bija ko iesvīst.. Ja Puiši dabuja arī mazliet atvilkt elpu gaidot mani, tad es biju nominusies līdz teju bezsamaņais. Nav ne jausmas, cik līdz Brekšiem tika nobraukts, bet nu finišā, kur jāsāk teorētiski skriet, manas kājas bija atteikušās no jebkādas fiziskas piepūles.

Nu tad beidzot arī maza rindkopa par pašu Magnētu. Forša karte, viegli noorientēties, iztiku bez dramatiskām kļūdām (ja neskaita to, ka nedaudz nogurķojos uz 1KP un 3KP) Uz 1KP pat nenogurķojos, vienkārši izvēlējos drošāko veidu nekļūdīgi paņemt, kas, diemžēl prasīja traki daudz laika. uz 3KP nedaudz apjuku mērogā. Ja ierasts, ka Magnēta karte ir 1:75, tad šoreiz tā bija 1:100 , to protams, es konstatēju tikai tad, kad jau biju aizskrējusi tur, kur man teorētiski vajag, bet nekas par to neliecina. :D Bet nu paņemts veiksmīgi ar nelielu kavēšanos nokonstatējot, starp kurām takām es atrodos. 5KP nedaudz nomaldījos ar leņķi, bet visā visumā veiksmīgi. Tur arī satiku meiteni, kas bija jau mazliet pabesījusies un tad lēnā garā tipinājām pārējos KP kopā. Rezultātā, ja nebūtu satikusi to meiteni, kurai ar orientēšanos gāja dikti grūti, rezultāts būtu par kādām 2-3min labāks, bet tā manas kājas tā pat jau bija tādā vairāk vai mazāk nefunkcionēšanas stadijā, tad, sīkums.

Puiši pa to laiku piedalījās velomagnētā.. kā viņiem gāja (lasīt - braucās), lai stāsta paši. Lielos vilcienos - aizlidojusi planšete, finišēja abi, viens finišā nomainīja distanci.

Tad atkal velosipēdošana atpakaļ. Man tas viss izvērtās uz maršrutu Brekši -> Mārupe. Kājas totāli atteikušās, dibens sēdekli nevēlējās redzēt. Pēteri palaidām, lai brauc viens, jo mēs jau nu tiešām viņu tikai aizkavētu. Vakarā ielūkojoties endomondo.com biju šokā.. Pēteris to distanci (Brekši -> Rīgas centrs) pieveicies 24+ min… O_O

Tajā pašā laikā es savus 20km līdz Mārupei lēnā garā ripinājos 1:40:42. Pēdējo km atceros pa miglu.. Man liekas, ka tad jau es biju šķīrusies no veselā saprāta :D

KOPSAVILKUMS: Nākošnedēļas Stipro skrējienam būšu gatava… :D

Šodien kārtējo reizi smuki iepakojos un devos patipināt pa mežu ar gudru ģīmi lūrot kartē un kompasā un ar pīkstuli otrā rokā.
Vispirms orientēšanās cienīgi bija izzīlēt kā visloģiskāk tur nokļūt no Mārupes… Lēmums par labu tika pieņemts 25., 40. un 28. autobusiem. Pat tīri ar laikiem viss sakrita un tā.. Ja neskaita starpgadījumu, ka maza meitenīte pievēma autobusu un gandrīz savā pulciņā paķēra mani, viss noritēja gludi.. Izrāpos no autobusa, pāris metri kājām un esmu sacensību centrā, samaksāju dalības maksu, pieķibināju numuru, sariktējos uz baigu skriešanu, jo mežs smuki caurredzams un takas, un tā…
Pārzīmēju savus KP un aidā mežā iekšā..

1KP smuki bez problēmām paņēmu… un tad sākās… kāda velna pēc es paskrēju garām 2KP, es nezinu… Skrēju it kā uz 2KP, tad kaut kā smuki pārgrupējos uz 3KP, pārskrēju pār izcirtumu un sāku domāt, ka 2KP izcirtumam pāri nemaz nevajadzēja skriet, skrēju pa celiņu atpakaļ, protams nevarēju atrast. Mistiski kaut kā beidzot atradu un atkal jātešas pāri izcirtumam pēc 3KP, kuru atkal nevaru atrast (mierina doma, ka vismaz esmu pareizajā izcirtuma pusē). 4KP atkal otrā izcirtuma pusē džungļos.. tipinu pa taku atkal atpakaļ (tā taka jau sen bija izbesījusi)…
Tālāk viss ritēja nosacīti gludi, ja neskaita krampī sarautu kāju (laikam tomēr pirms skriešanas jāizstaipās un jāiesildās) un samežģītu potīti… un …. skrienot uz finišu, gandrīz izdurtu aci…
Finišēju ar sūdīgu laiku, tas točna.
Tad nu atkal epopeja ar mājās nokļūšanu.. šoreiz negāju uz 28.autobusa galapunktu, kur turp braucot kāpu ārā… tā vietā izvēlējos ~2,5km pastaigu uz autobusa pieturu kaut kur, kur pietur veseli 2 man nosacīti derīgi autobusi… Būtībā, ja es būtu vēl 1minūti maldījusies pa mežu, autobusu es būtu nokavējusi un varētu tajā pieturā stāvēt kādu pusstundu kā minimums… Bet es, redz, ātri skrienu mežā :D , un lēnā garā ejot paspēju precīzi uz autobusu… Prieks pa visu seju, rāpjos tik iekšā un šļūkāju centra virzienā.. Tālāk atkal viss smuki un gludi.. Ja neskaita, ka nākamais autobuss aizmirsa, ka viņam jābrauc uz Mārupi… :D

Nav pagājis pat mēnesis, kopš sapinos ar orientieristiem… Viens pasākums, otrs pasākums, kaut kāda dzimšanas diena, vēl kaut kas un vēl kaut kas… WOC2011 vispār jau šķita neatņemama dzīves sastāvdaļa.. Karočītēm skaidrs - āķis lūpā ir…

Šodien ļoti veiksmīgi pierunājos skriet Magnētā… Pareizāk sakot, nevis pierunājos, bet Kalvis (zināms arī kā @klaivs) paziņoja, ka braucam un es kaut kā jokaini piekritu. Galvenais uzdevums - tikt līdz finišam ar visiem vajadzīgajiem KP… Dabuju sev numuriņu 1605, izīrēju pīkstuli, Kalvis vēl piebaroja ar šokolādi (droši vien baidījās, ka citādi vēl ņemšu un viņu apdzīšu skrienot), jo nebiju neko ēdusi. Un tad varēja līst iekšā mežā. Lieki piebilst, ka es orientējos aptuveni nemaz + konkrēti piemetās vēl vadātājs.. :D nu neko.. Pārbiedēju pāris ērces, normāli pie otrā KP apmaldījos, gandrīz līdz padusēm iegrimu purvā, pēdējos 2 KP paņēmu divas reizes, jo nez kāpēc izdomāju, ka man pirmspēdējais nemaz nav paņemts, bet finišā tiku un pat neesmu, kā izrādās, pēdējā :)

Secinājums - skriešu vēl…

Paldies tiem pāris cilvēkiem, kas mežā man apskaidroja, pie kuras mistiskās taciņu čupas es atrodos :)

Rezultāti TE

Lūk karte, kur maldījos.. lieki piebilst, ka KP 39 man nemaz nevajadzēja :D