kipinja
Dāvanu saraksts

Sakarā ar to, ka pagājušā gada dāvanu saraksts nav diži sarucis, atļaušos atgādināt, ka, ja nu Jūs dikti ļoti esat nolēmuši mani apsveikt visos iespējamajos svētkos, tad…

ATĻAUTO DĀVANU SARAKSTS:

  • portatīvais dators. Jo mazāks un jaudīgāks, un ietilpīgāks, jo labāk.
  • klaviatūra. Šajai burtus nevar redzēt.. Bet es bez burtiem nemāku rakstīt.
  • velo ķivere. Šobrīd mistiski esmu piesavinājusies @Jeegers galvassegu (galvas apkārtmērs +/-55cm).
  • velo cimdi. It kā varu iztikt, bet būtu smuki, ja būtu… Vismaz tie ar garajiem pirkstiem :)
  • velo priekšējais lukturis. Šobrīd esmu piesavinājusies @AinarsKH lukturi.
  • velo saslēdzējs, lai vispār velo var atstāt arī vienu pašu kaut kur padzīvoties.
  • sniega dēlis
  • snovborda bikses
  • kompass
  • SI (orientēšanās pīkstulis)
  • pieres lukturis
  • GPS
  • rokaspulkstenis
  • ceļojumu mugursoma
  • telts

Saraksts droši vien ir turpināms, bet nu, ok, iesākumam pietiks! :)

KATEGORISKI AIZLIEGTS DĀVINĀT:

  • māla nieciņus, ko nolikt plauktā, lai ķipa smuki izskatās.
  • aforismu grāmatiņas… Paldies, bet man tādas ir jau kādas padsmit.
  • neļķes. Paldies, bet tās labāk novietojiet pie Uzvaras pieminekļa.
Magnēts Maku ezera krastā.
Bilde izsaka pārāk daudz :D

Magnēts Maku ezera krastā.

Bilde izsaka pārāk daudz :D

Magnēts Brekšos

Vakar bija kārtējā ceturtdiena, kad smuki iepakojos, lai dotos mežā gudri lūrot kartē, kompasā un uz apkārtējo dabu. Vizbulītes neredzēju, starp citu!

Bet nu visu pēc kārtas.

Tā kā mans mazais, zaļais velo pēc svētdienas lietusgāzēm pirmdien atteicās no aizmugurējām bremzēm, biju jau atvērusi Rīgas Satiksmes mājaslapu, lai izfiltrētu, kā nonākt līdz man vajadzīgajam mežam. protams, neko gudru es tur vēl nebiju izštukojusi. Paldies Ainaram un Ilzei, kas draudzīgi piešķīra man savu velo (vienu no) un tā, ceturdienas pusdienlaikā biju tikusi pie velo, kuram ir arī bremzes.

Pirmais maršruts-Rīgas centrs -> Mārupe. ŠAUSMAS! It kā tikai +/- 8km, bet tāds pretvējš un smilšu vētra, ka ierastās pusstundas vietā mocījos 50min… Šoks!

Otrais maršruts- Mārupe -> Rīgas centrs. Te nu gāja labāk. Kādas 10min labāk, kas arī ir visnotaļ čābīgs rezultāts, bet nu, ok…Pieņemu…

Centrā bija sarunāts “randiņš” ar Sandi, lai kopīgi riteņotu vājprātīgāko braucienu manā mūžā. Pieripinos norunātajā vietā, lasu uzrakstu uz puķupoda un šeku reku, šis ar jau klāt. Tā kā es esmu salīdzinoši bailīgs riteņbraucējs, tad tie pāris posmi pa Brīvības ielas braucamo daļu man lika pārdomāt visu dzīvi. Tālāk sarunāts vēl viens “randiņš” ar Pēteri. Nu, ja sarunāts, tad sarunāts… Sagaidam un esam gatavi startēt uz Brekšiem, kas ir kaut kur, kur es pat neprotu izstāstīt.

Secinājums.. Pēteris ir traks!!! Viņš brauc 2x ātrāk par mani… Rezultātā…

Trešais maršruts- Rīgas centrs -> Brekši bija ko iesvīst.. Ja Puiši dabuja arī mazliet atvilkt elpu gaidot mani, tad es biju nominusies līdz teju bezsamaņais. Nav ne jausmas, cik līdz Brekšiem tika nobraukts, bet nu finišā, kur jāsāk teorētiski skriet, manas kājas bija atteikušās no jebkādas fiziskas piepūles.

Nu tad beidzot arī maza rindkopa par pašu Magnētu. Forša karte, viegli noorientēties, iztiku bez dramatiskām kļūdām (ja neskaita to, ka nedaudz nogurķojos uz 1KP un 3KP) Uz 1KP pat nenogurķojos, vienkārši izvēlējos drošāko veidu nekļūdīgi paņemt, kas, diemžēl prasīja traki daudz laika. uz 3KP nedaudz apjuku mērogā. Ja ierasts, ka Magnēta karte ir 1:75, tad šoreiz tā bija 1:100 , to protams, es konstatēju tikai tad, kad jau biju aizskrējusi tur, kur man teorētiski vajag, bet nekas par to neliecina. :D Bet nu paņemts veiksmīgi ar nelielu kavēšanos nokonstatējot, starp kurām takām es atrodos. 5KP nedaudz nomaldījos ar leņķi, bet visā visumā veiksmīgi. Tur arī satiku meiteni, kas bija jau mazliet pabesījusies un tad lēnā garā tipinājām pārējos KP kopā. Rezultātā, ja nebūtu satikusi to meiteni, kurai ar orientēšanos gāja dikti grūti, rezultāts būtu par kādām 2-3min labāks, bet tā manas kājas tā pat jau bija tādā vairāk vai mazāk nefunkcionēšanas stadijā, tad, sīkums.

Puiši pa to laiku piedalījās velomagnētā.. kā viņiem gāja (lasīt - braucās), lai stāsta paši. Lielos vilcienos - aizlidojusi planšete, finišēja abi, viens finišā nomainīja distanci.

Tad atkal velosipēdošana atpakaļ. Man tas viss izvērtās uz maršrutu Brekši -> Mārupe. Kājas totāli atteikušās, dibens sēdekli nevēlējās redzēt. Pēteri palaidām, lai brauc viens, jo mēs jau nu tiešām viņu tikai aizkavētu. Vakarā ielūkojoties endomondo.com biju šokā.. Pēteris to distanci (Brekši -> Rīgas centrs) pieveicies 24+ min… O_O

Tajā pašā laikā es savus 20km līdz Mārupei lēnā garā ripinājos 1:40:42. Pēdējo km atceros pa miglu.. Man liekas, ka tad jau es biju šķīrusies no veselā saprāta :D

KOPSAVILKUMS: Nākošnedēļas Stipro skrējienam būšu gatava… :D

Magnēts Langstiņos

Šodien kārtējo reizi smuki iepakojos un devos patipināt pa mežu ar gudru ģīmi lūrot kartē un kompasā un ar pīkstuli otrā rokā.
Vispirms orientēšanās cienīgi bija izzīlēt kā visloģiskāk tur nokļūt no Mārupes… Lēmums par labu tika pieņemts 25., 40. un 28. autobusiem. Pat tīri ar laikiem viss sakrita un tā.. Ja neskaita starpgadījumu, ka maza meitenīte pievēma autobusu un gandrīz savā pulciņā paķēra mani, viss noritēja gludi.. Izrāpos no autobusa, pāris metri kājām un esmu sacensību centrā, samaksāju dalības maksu, pieķibināju numuru, sariktējos uz baigu skriešanu, jo mežs smuki caurredzams un takas, un tā…
Pārzīmēju savus KP un aidā mežā iekšā..

1KP smuki bez problēmām paņēmu… un tad sākās… kāda velna pēc es paskrēju garām 2KP, es nezinu… Skrēju it kā uz 2KP, tad kaut kā smuki pārgrupējos uz 3KP, pārskrēju pār izcirtumu un sāku domāt, ka 2KP izcirtumam pāri nemaz nevajadzēja skriet, skrēju pa celiņu atpakaļ, protams nevarēju atrast. Mistiski kaut kā beidzot atradu un atkal jātešas pāri izcirtumam pēc 3KP, kuru atkal nevaru atrast (mierina doma, ka vismaz esmu pareizajā izcirtuma pusē). 4KP atkal otrā izcirtuma pusē džungļos.. tipinu pa taku atkal atpakaļ (tā taka jau sen bija izbesījusi)…
Tālāk viss ritēja nosacīti gludi, ja neskaita krampī sarautu kāju (laikam tomēr pirms skriešanas jāizstaipās un jāiesildās) un samežģītu potīti… un …. skrienot uz finišu, gandrīz izdurtu aci…
Finišēju ar sūdīgu laiku, tas točna.
Tad nu atkal epopeja ar mājās nokļūšanu.. šoreiz negāju uz 28.autobusa galapunktu, kur turp braucot kāpu ārā… tā vietā izvēlējos ~2,5km pastaigu uz autobusa pieturu kaut kur, kur pietur veseli 2 man nosacīti derīgi autobusi… Būtībā, ja es būtu vēl 1minūti maldījusies pa mežu, autobusu es būtu nokavējusi un varētu tajā pieturā stāvēt kādu pusstundu kā minimums… Bet es, redz, ātri skrienu mežā :D , un lēnā garā ejot paspēju precīzi uz autobusu… Prieks pa visu seju, rāpjos tik iekšā un šļūkāju centra virzienā.. Tālāk atkal viss smuki un gludi.. Ja neskaita, ka nākamais autobuss aizmirsa, ka viņam jābrauc uz Mārupi… :D

Meklēju puisi no 25.autobusa

Vakar kā ierasts braucu mājās ar 25.autobusu (to,kurš 16:30 atiet no galapunkta Abrenes ielā). Nepiefiksēju kurā pieturā, bet iekāpa puisis gaišiem, pagariem matiem, bēšā jakā, biksēs, kuras nav ne jausmas kādā krāsā bija, un kurpēs/zābakos, kas noteikti bija kājās, bet, kurus neredzēju… Tāds ir tas verbālais fotorobots :D. Es, kā vienmēr, sēdēju tajā autobusu krēslu rindā, kur cilvēki apsēžas pretī - nu tajā četrvietīgajā pretī aizmugurējām durvīm. Nu lūk! Sākotnēji puisis apsēdās pretī pa diagonāli (un, ja tā būtu palicis, netaptu šis ieraksts), bet tā kā nākamajā pieturā ierāpās vesels bars tautas, viņš apsēdās man pretī, iesperot man pa kāju. Blakus  man apsēdās kaut kāda drausmīgi pļāpīga meitene,viņam blakus - tik pat pļāpīgs džeks (kaut kādi pļāpīgi vidusskolnieki). Sākumā jau nekas, bet tās sarunas bija tik smieklīgas, ka ar augstāk minēto puisi, kuram ir sastādīts verbālais fotorobots (ja mācētu zīmēt, uzzīmētu) ik pa laikam saskatījāmies un sasmaidījāmies. Ik pa laikam mēģināju šaušalīgā nopietnībā skatīties ārā pa logu, bet tas vienkārši nebija iespējam, jo tur ārā bira TĀDAS pērles, ka es pat dabūju ievīstīties šallē, lai nesāktu skaļi smieties. Tā nu mēs tur sēdējām, ik pa laikam mēģinot apvaldīt smieklus.

Biju izplānojusi baigo plānu kā uzsākt sarunu, bet šis nēma un pilnīgi nesagatavoti (nu es nebiju gatava tādam pavērsienam) izlēca no autobusa pie Mārupes domes, tādā veidā izjaucot visu manu plānu un liekot rakstīt šo te sacerējumu, kuru diez vai kāds vispār izlasīs.

Tātad, šī garadarba mērķis - gribu sakomunicēt ar to puisi, kurš 15.februārī ap 16:35 iekāpa 25.autobusā, apsēdās man pretī, centās skaļi nesmieties un negaidīti izkāpa pieturā Mārupes novada dome ap 17:00. Tērpies brūnā jakā.

Ja nu paveicas un tā :)