kipinja
Nevainības zaudēšana…

Nav pagājis pat mēnesis, kopš sapinos ar orientieristiem… Viens pasākums, otrs pasākums, kaut kāda dzimšanas diena, vēl kaut kas un vēl kaut kas… WOC2011 vispār jau šķita neatņemama dzīves sastāvdaļa.. Karočītēm skaidrs - āķis lūpā ir…

Šodien ļoti veiksmīgi pierunājos skriet Magnētā… Pareizāk sakot, nevis pierunājos, bet Kalvis (zināms arī kā @klaivs) paziņoja, ka braucam un es kaut kā jokaini piekritu. Galvenais uzdevums - tikt līdz finišam ar visiem vajadzīgajiem KP… Dabuju sev numuriņu 1605, izīrēju pīkstuli, Kalvis vēl piebaroja ar šokolādi (droši vien baidījās, ka citādi vēl ņemšu un viņu apdzīšu skrienot), jo nebiju neko ēdusi. Un tad varēja līst iekšā mežā. Lieki piebilst, ka es orientējos aptuveni nemaz + konkrēti piemetās vēl vadātājs.. :D nu neko.. Pārbiedēju pāris ērces, normāli pie otrā KP apmaldījos, gandrīz līdz padusēm iegrimu purvā, pēdējos 2 KP paņēmu divas reizes, jo nez kāpēc izdomāju, ka man pirmspēdējais nemaz nav paņemts, bet finišā tiku un pat neesmu, kā izrādās, pēdējā :)

Secinājums - skriešu vēl…

Paldies tiem pāris cilvēkiem, kas mežā man apskaidroja, pie kuras mistiskās taciņu čupas es atrodos :)

Rezultāti TE

Lūk karte, kur maldījos.. lieki piebilst, ka KP 39 man nemaz nevajadzēja :D